To view this site you need Flash Player 9 or higher

Get it here

Ziema Uzvaras parkā

Parka izveide
Parka izveide ainavu stilā tika sākta 1909. gadā. Atklāšana notika 1910. gadā. Sākotnēji tas tika saukts par Pētera parku. Nosaukums dots par godu Pēterim I – imperatoram, kas pievienoja Rīgu Krievijas impērijai. Parks tika izveidots atzīmējot 200 gadus kopš Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai. Šajā parkā kokus stādīt ieradās arī toreizējais imperators Nikolajs II. Parka apkārtni bija paredzēts iekārtot līdzīgu Mežaparkam – ar savrupmāju apbūvi, sporta laukumiem, kafejnīcām, u.tml.

Parks Latvijas neatkarības laikā
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas tas tika pārsaukts par Uzvaras parku, par godu uzvarai pār bermontiešiem. Šajā laikā parkā notika militāras parādes, bet 1938. gadā 9. vispārējie dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta A. Birznieka projekta uzcēla estrādi.

Pēc autoritārisma nostiprināšanās Latvijā valsts vadonis Kārlis Ulmanis bija iecerējis, ka šajā parkā tiks izveidots stadions, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros (25 000 sēdvietu) būtu pielīdzināms Berlīnes Olimpiskajam stadionam, kurā norisinājās 1936. gada Olimpiskās spēles. Vēl parkā bija iecerēts laukums parādēm un masu pasākumiem, velodroms, sporta halle ar ietilpību 10 000 cilvēku, kā arī osta Āgenskalna līcī. Bija iecerēts arī 60 m augsts “Uzvaras tornis” un svētnīca tautas varoņu piemiņai. Celtniecībai jau bija savākti ievērojami tautas ziedojumi 3 miljonu latu apmērā un sākti darbi pie parka iekārtošanas, taču Otrais pasaules karš pārtrauca šos vērienīgos plānus.

Parks padomju laikā

1961. gadā padomju vara to pārsauca par PSKP 22.kongresa parku. Šāds nosaukums tika izvēlēts, jo šajā kongresā Ņikita Hruščovs pasludināja t.s. komunisma celtniecību. 1963. gadā parkā veica parka meliorāciju, tika izrakts dīķis un iesēts zāliens, ar ko uz brīdi apstājās parka iekārtošana.

Astoņdesmito gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vērā šādu objektu trūkumu Rīgā un valdošās pieminekļu būvēšanas tendences Padomju Savienībā. 1985. gadā tika atklāts piemineklis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” un parks atkal tika pārsaukts par Uzvaras parku.

Mūsdienas

Parks pēc Latvijas neatkarības atgūšanas saglabāja nosaukumu Uzvaras parks.
Mūsdienās parka nozīme ir vērsta uz aktīvo atpūtu. Parkā atrodas minigolfa laukums ar 9 bedrītēm un ar mākslīgo sniegu apgādāta distanču slēpošanas trase.

Blakus parka pielietojumam pilsētnieku aktīvās atpūtas veicināšanā, parkam atsevišķos Padomju Savienībā agrāk atzīmētos datumos tiek piešķirta arī politiski ideoloģiska nozīme. Parks, precīzāk, parkā esošais “Uzvaras piemineklis” ir kļuvis par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Piemineklis ir piedzīvojis gan spridzināšanas mēģinājumu, gan huligānisku rīcību – pieminekļa apkrāsošanu.

Teksts – http://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

Virtuālā tūre >>

Fotogalerija