To view this site you need Flash Player 9 or higher

Get it here

Ciemos pie žirafēm Rīgas Zoodārzā

Esam nonākuši Rīgas Zoodārza jaunajā žirafu mājā, kur pagaidām saimnieko četras Rotšilda žirafes – Piks, Periskops, Usmi un Kimi (visi ir puikas). Periskops un Usmi ir brāļi, savukārt Piks ir viņiem pusbrālis (visiem kopīgs tēvs).

Līdz ar ceturtā Žirafu mājas iemītnieka ierašanos ir realizēts Rīgas zoodārza nodoms izveidot četru žirafu grupu, lai pilnībā pārbaudītu jaunās mītnes iespējas un dzīvnieku kopēju prasmes šo dzīvnieku aprūpē. Tagad ir izpildītas arī žirafu Eiropas programmas (EEP) koordinatoru prasības, un tuvākajos gados varēsim cerēt uz dažu žirafu tēviņu nomaiņu pret mātītēm, lai izveidotu vairošanas grupu.

Savvaļā žirafes ir sastopamas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Savvaļā pašlaik ir ap 100 000 žirafu, bet to skaits samazinās. Žirafes jau ir izzudušas gandrīz visā Āfrikas rietumdaļā… Vispār žirafēm izšķir deviņas pasugas, bet Rīgas zoodārzā pārstāvētās Rotšilda žirafes dabā sastopamas Ugandā un Kenijas ziemeļu un centrālajā daļā.

Daži interesanti fakti:

Žirafes latīniskajā nosaukumā vārdā “camelopardalis” izmantots eiropiešu izmantotais agrīnais žirafu nosaukums, kas dzīvniekam piedēvēts, atsaucoties uz to, ka žirafe izskatās pēc kamieļa un leoparda reizē. Angļu valodā vārdu “Camelopard” žirafes apzīmēšanā lietoja 14.–19. gs. Žirafes šādi arvien sauc āfrikandu valodā (Dienvidāfrikā).

Vārds “žirafe” radies no arābu vārda “ziraafa” vai “zurapha”, kas nozīmē dzīvnieku bars vai garš. Vārdu “Giraffa” angļu valodā lieto no 16. gs.

Ir vairākas teorijas par to, kāpēc izveidojies žirafu garais kakls. Parastais skaidrojums ir, ka tāds evolūcijas gaitā attīstījies, lai žirafes varētu baroties ar lapām koku galotnēs, kam citi dzīvnieki netiek klāt. Ir vēl cita teorija – ka garie kakli attīstījušies sākotnēji tēviņiem, tā dodot garkaklainākajiem dzīvniekiem priekšrocības “kaujās ar kakliem”, kas savukārt ļāva šiem dzīvniekiem dominēt un izpelnīties mātīšu uzmanību. Šī teorija balstās uz norādēm, ka žirafes ļoti bieži barojas ar zemiem krūmiem (tad kāpēc kaklam būtu jābūt garam?), kā arī, ka tēviņu kakli ir garāki nekā mātītēm. Tomēr šī otrā teorija plašu atzinību nav ieguvusi.

Žirafēm ir ļoti liela sirds – tā sver 10 kg un garuā sasniedz 60 cm. Tas arī saprotams, jo žirafes sirdij jārada apmēram divreiz lielāks asinsspiediens nekā cilvēka sirdij, lai asinsriņķošana varētu pacelties žirafes ķermeņa augstumā, t.sk. nodrošinot ar skābekli smadzenes.

Garā mēle (45 cm) žirafēm palīdz ne vien baroties, bet arī ļauj tikt galā ar kukaiņiem, kas nometušies jebkurā vietā uz žirafes “sejas”.

Žirafei vajadzīgs ļoti maz miega, mazāk nekā gandrīz visiem citiem zīdītājdzīvniekiem. Diennaktī žirafe ir aizmigusi 10 minūtes–2 stundas, vidēji – 1,9 stundas dienā.

Vairāk par žirafēm lasiet Rīgas Zoodārza mājaslapā – http://rigazoo.lv/public/29397.html

360° panorāma>>

Bet šajā webkamerā var apskatīt, ko šobrīd dara žirafes.

Kontaktinformācija:
Rīgas Nacionālais zooloģiskais Dārzs
Meža prospekts 1, Rīga, LV1014
Tālrunis: 67518409, info@rigazoo.lv

http://www.rigazoo.lv

Bilžu galerija